• Zvani mums: 67222350 vai 29267544

Vizītkaršu nozīme vēstures gājumā

Sākumlapa » Blogs » Vizītkartes » Vizītkaršu nozīme vēstures gājumā

Katrā dzīves jomā nepieciešams ievērot etiķeti un laika gaitā pieņemtas normas. Saviesīgos pasākumos ieradīsimies piemērotā apģērbā, nevis sadriskātā ancukā ar sandalēm. Tāda pati kultūra jāievēro vizītkaršu virtuvē.

Vizītkaršu dizains attīstās, un veidojas saskaņā ar valdošo laikmetu. Ulmaņlaikos vizītkartes tika dizainētas pēc franču un vācu prototipiem, divdesmitajos gados vizītkaršu vizuālais noformējums tika ieturēts elegantā vai kubisma stilā, papildinot to ar kaligrāfiskiem burtiem. Vizītkartes bija teju katram beķerim, skroderim un galdniekam.

Gadiem ritot, mainījās dzīves apstākļi un valdošā politika. Pēc otrā pasaules kara Latvijas ekonomiskais stāvoklis pasliktinājās, bet vizītkartes neizzuda. Cilvēkiem, kas strādāja fabrikās vai kolhozā vizītkartes nebija nepieciešamas. Kartītes kļuva par ekskluzīvu produktu, kuras varēja atļauties partiju ierēdņi, ģenerāļi vai citi augsta amata speciālisti.

Mūsdienās pie varas ir citas valdošās instances un dzīves līmenis uzlabojies. Nav nepieciešams būt politiķim, lai izgatavotu sev tīkamu vizītkarti. Mūsdienās vizītkaršu noformējums paliek ar vien radošāks – teksta izvietojums, vizītkaršu forma, krāsu spēle un citi ievērojami komponenti. Cilvēkiem ir iespējams izveidot sev atbilstošāko stilu, jo nav noteikts vienots vizītkaršu dizains. Vizītkartes iespējams saskaņot ar sava plānotāja dizainu, iegādāties attiecīgu krāsu etviju vai vienkārši ļauties fantāziju lidojumam.

Pāršķirot vēstures lappuses, iespējams atrast vizītkaršu pirmatnējo izcelšanos, kas meklējama 15. gadsimtā, Ķīnā. Savukārt Eiropā, kartiņas ienāca 17. gadsimtā – pārsvarā Anglijā un Francijā. Vizītkaršu primārā funkcija bija vizītes pieteikums. Vizītkartes lietoja gan kungi, gan dāmas, savstarpējā kartiņu apmaiņa kalpoja par labu iepazīšanas veidu. Toreiz vizītkarte bija neatņemama etiķetes sastāvdaļa – ciemiņš netika aicināts ciemos, ja tas nebija atstājis vizītkarti mājas saimniekam. Ērtākais vizītkaršu uzglabāšanas veids bija uz paplātēm māju priekšnamos, kas kalpoja kā katalogs. Plaši pazīstamas bija biznesa vizītkartes, kuras dalīja biznesa vajadzībām. Sliktu priekšstatu radīja cilvēki, kas biznesa vizītkartes atstāja kā uzaicinājumu ciemos.

Mūsdienu vizītkaršu standarta parametri ir 9×5 centimetri. Šāda izmēra vizītkarte der etvijā, vizītkaršu blokā vai makā. Protams, ir iespēja būt atšķirīgam un vizītkarti izveidot samazinātā vai palielinātā formā. Izveidojot vizītkarti lielāku kā standarti, jārēķinās ar neērtu uzglabāšanu pieņemtajās glabātuvēs. Visbiežāk teksta un grafikas izvietojumā uz vizītkartes tiek ievērota 5 mm atkāpe no visām malām. Tomēr arī šajā jomā ir iespējamas saprātīgas atkāpes.

Katrs reizi dzīvē zvaigznēs [labākajā gadījumā uz lapas] ir rakstījis savu vārdu un telefona numuru, arī to var nosaukt par vizītkarti. Laika gaitā mainījies arī vizītkaršu papīrs. Mūsdienās radošums un kreativitāte stiepjas pār robežām. Parasti vizītkartēs tiek izmantots kartonveidīgs papīrs. Oriģinālākie ļaudis savām vizītkartēm izmanto ne tikai dažnedažādu struktūru un formu papīru, bet arī plastikātu, koku vai metālu.

Korekta vizītkarte ir bez absurdiem saīsinājumiem, iniciāļiem. Savukārt, dakteriem, tiesnešiem, ministriem vai augstām militārām personām uz vizītkartēm jābūt iespiestai abreviatūrai – Dr. Džons Ņūmens, Tiesnesis Homērs Simpsons, Pulkvedis Arnolds Švarcenegers. Aizvēsturē un mūsdienās pieņemts, ka vizītkaršu teksti ir īsi un kodolīgi. Vizītkarte kalpo kā labs iepazīšanās materiāls jebkurā dzīves situācijā.

Vizītkaršu nozīme vēstures gājumā
5 (100%) 40 votes